Tweet

Latvijā un visa Eiropas Savienībā ir izsludināts ārkārtas stāvoklis – skolas un augstskolas strādā attālināti. Šī situācija rada neskaitāmus izaicinājumus skolotājiem un augstskolu docētājiem – nepieciešams ļoti straujā tempā apgūt jaunas prasmes un pārorientēt savu ikdienas darbu no bezsaistes uz tiešsaistes komunikāciju. Tas nav viegls uzdevums nevienam – ne pedagogiem, ne skolēniem un studentiem.

ERASMUS+ projekta “Mans HUB – tiešsaistes repozitorijs iekļaujošām labajām praksēm, resursiem, metodikām izglītības jomas darbiniekiem formālajā un neformālajā izglītībā” pētnieku grupa aicina šajā saspringtajā situācijāneaizmirst par tiem skolēniem un studentiem, kuriem ir speciālas vajadzības un mācīšanās grūtības. Nepieciešams turpināt centienus īstenot iekļaujošo izglītību Latvijas skolās un augstskolās arī “Covid-19” radītās krīzes apstākļos.

“Krīzes situācijā ir īpaši svarīgi atcerēties un ņemt vērā, ka skolēni, kuriem ir grūtības apgūt mācību saturu tradicionālā formā, attālinātajās mācībās var saskarties ar papildu sarežģījumiem. Piemēram, apjukums, kā turpmāk notiks mācības, grūtības izprast skolotāja sniegtās rakstiskās instrukcijas, izpildīt uzdevumu patstāvīgi bez palīdzības un atbalsta, pašam organizēt savu mācīšanos, mācību vidi, mācību laiku, koncentrēties vienam uzdevumam, pabeigt uzdevumu noteiktajā laikā, sniegt atgriezenisko saiti par paveikto,” uzskata vadošā pētniece, iekļaujošās izglītības eksperte LU asoc. prof. Dita Nīmante. “Šis būtu īstais laiks attālināto uzdevumu izstrādē iesaistīt skolas atbalsta personālu, konsultējoties par labāko veidu, kā komunicēt ar bērniem ar speciālajām vajadzībām, kādus un cik daudz uzdevumus uzdot. Šajā gadījumā nestrādās princips – vairāk ir labāk. Šobrīd ir īpaši svarīgi skaidri un nepārprotami definēt tās minimālās prasības (sasniedzamos rezultātus), kas skolēnam ir jāizpilda, lai skolēns apgūtu pamatus un iegūtu vismaz pietiekamu vērtējumu. Svarīgi ir pārdomāt, kā tiks nodrošināta atgriezeniskā saite no šiem skolēniem un kādas viņiem būs konsultāciju iespējas. Iespējams, ka atsevišķos gadījumos būs iespējams izmantot asistenta pakalpojumu, daudziem bērniem ar speciālajām vajadzībām par asistentiem strādā viņu ģimenes locekļi. Skolām no savas puses būtu jāpārdomā, kā tiks fiksēts asistenta darba laiks, lai viņš joprojām saņemtu samaksu par savu darbu”, uzsver D. Nīmante.

Savukārt projekta vadītāja prof. Linda Daniela, kuras pētnieciskās intereses ir cieši saistītas ar tehnoloģiju bagātinātu mācīšanos, min, ka “šobrīd Latvijā tiek meklēti risinājumi, kā nodrošināt mācīšanos digitālā vidē, kā atbalstīt tos skolēnus, kam mājās nav pieejamas nepieciešamās tehnoloģijas, tomēr, izmantojot tehnoloģijas un tiešsaistes mācīšanās risinājumus padomāt arī par skolēniem, kam ir bijis nepieciešams īpašs atbalsts mācīšanās procesā, kas var būt nepieciešams dēļ mācīšanās traucējumiem vai citām speciālām vajadzībām. Kādas tehnoloģijas, kādi mācību materiāli būtu izmantojami, lai mācīšanās digitālā vidē neatstumtu no mācību procesa šos skolēnus un studentus? Ir samērā daudz tehnoloģisko risinājumu, kurus var izmantot, lai nodrošinātu attālinātu mācīšanos, tomēr nereti tie ir paredzēti tikai tiem skolēniem, kas spēj lasīt tekstu (ja tas ir digitāls teksts), skolēniem, kuriem nav specifiskas redzes problēmas utt. Par spīti ārkārtas situācijai, kas no visiem mums prasa strauji mainīt savus mācīšanas un mācīšanās paradumus, neaizmirsīsim par tiem, kam mēs jau bijām iemācījušies sniegt atbalstu ikdienas mācību procesā un padomāsim, kā šo atbalstu var sniegt arī digitālā mācību vidē. Tas nav viegli, tomēr, ja mēs joprojām gribam nodrošināt iekļaujošu mācību vidi ikvienam, tad arī mums ir jādomā par ikvienu skolēnu un studentu, kas ir ekrāna otrā pusē”.

Projekts “Mans HUB – tiešsaistes repozitorijs iekļaujošām labajām praksēm, resursiem, metodikām izglītības jomas darbiniekiem formālajā un neformālajā izglītībā” (604454-EPP-1-2018-1-LV EPPKA3-IPI-SOC-IN) tika uzsākts 2019. gadā, tajā Latvijas Universitātes pētnieki kopā ar sadarbības partneriem no Beļģijas, Bulgārijas, Austrijas un Kipras izstrādā digitālu vietni, kurā apkopoti, kategorizēti un sistematizēti materiāli un labās prakses piemēri par iekļaujošās izglītības jautājumiem. Projekts noslēgsies 2022. gada 30. janvārī.